Šodien, domājot par visu 2013.gadu es saprotu, ka tas brīnums atnāca. Viņš nāca visu gadu. Ne vienmēr bija viegli, ne vienmēr smilšu kaste atradās saulainajā pusē. Lija lietus un šķietami nebeidzami dubļi smērēja.
Bet, no kļūdām mācās. Dzīve ir viena lieliska pieredze. Viss ir noderīgs.
Patīkami pasmaidīt par izmantotajām iespējām. Šķiet, ka neizmantotu nav bijis. Viss ir paņemts un ir noderējis. Gandarījums. Tieši šādām ir jābūt gada beigām. Ar tieši šo sajūtu.
Bija man brīnums. Galvenais ir ticēt. Sev, Tev, Jums, Mums. jā, MUMS!
All I Want For Christmas Is YOU! xoxo.
Kādu rītu viņa piecēlās un, paskatījusies visapkārt, pasmaidīja. Tik ļoti silta elpa, siltas rokas. Viss silts.
Nebeidzami smiekli, smaidi, apskāvieni. Pasaule bija sākusi griezties pavisam citā virzienā. Nepazīstamā, taču ļoti patīkamā. Katrs mirklis kļuva par piedzīvojumu. Realitāte kļuva daudz labāka par sapņiem. Vārdi un teikumi, kas izteikti pa īstam kļuva daudz, daudz labāki par īsziņām.Un tas ir tikai sākums.
