ceturtdiena, 2010. gada 28. oktobris

galējības.manas.

Es,laikam, te ierodos tikai galējas laimes vai skumju gadījumā. Šoreiz tas laikam ir pirmais variants.
Skatījos uz vārdu Laime un tikai pēc 5 min sapratu, ka tur ir rakstīts Lame. // Tik ļoti labi man ir.
Tik viegli. Es eju pa dzīvi viegli, jā. Neko tā īsti neielaižot sevī tieši tapēc man ir tik labi. Nav nekā par ko gruzīties.Neesmu piepildīta ar nevajadzīgo.Tīra.Viegla.Kā es mīlu tauriņus. :) Viņi arī ir viegli,skaisti. Vienīgais, ka ātri gaistoši, taču tieši tas padara viņus tik jaukus. Man patīk būt. Tik zini, ja es tomēr kaut ko sevī ielaižu, tad ārā  to nedabūt, neizskrāpēt. Ja arī tas kaut mazliet aizmirstas, tad rētas paliek. Tapēc, uzmanīgi! Es gribu būt ES.

cudweed

sestdiena, 2010. gada 9. oktobris

rīts,tik sterili tīrs.

Rīts. Steiga. Pusaizmiguši cilvēki. Domas. Saullēkts.

Rīts ir skaists, tīrs. Tā burvība nekad neatspoguļojas cilvēkos. Tāpēc, ka nav laika, es steidzos. Un tieši tas ir skaisti. Jo rīts ir pats par sevi, viņš ir tikai sev un nevienam citam. Cilvēki lido, neredz neko, kas notiek apkārt. Viņi steidzas un cenšas neaizmirst pašu svarīgāko. Bet beigās tāpat aizmirst. Domas kavējas naktī sapņotajos sapņos vai vakardienas nepadarītajā darbā, kas šodien jāsasteidz. Bet, taču apstājies. Kaut uz sekundi apstājies, ieelpo rītu un saullēktu. Tīru, dzestru, dedzinošu. Ir rīts.Labrīt.Man nosalušas rokas.

Cudweed 


Dzelzs Vilks-Rīts