sestdiena, 2010. gada 9. oktobris

rīts,tik sterili tīrs.

Rīts. Steiga. Pusaizmiguši cilvēki. Domas. Saullēkts.

Rīts ir skaists, tīrs. Tā burvība nekad neatspoguļojas cilvēkos. Tāpēc, ka nav laika, es steidzos. Un tieši tas ir skaisti. Jo rīts ir pats par sevi, viņš ir tikai sev un nevienam citam. Cilvēki lido, neredz neko, kas notiek apkārt. Viņi steidzas un cenšas neaizmirst pašu svarīgāko. Bet beigās tāpat aizmirst. Domas kavējas naktī sapņotajos sapņos vai vakardienas nepadarītajā darbā, kas šodien jāsasteidz. Bet, taču apstājies. Kaut uz sekundi apstājies, ieelpo rītu un saullēktu. Tīru, dzestru, dedzinošu. Ir rīts.Labrīt.Man nosalušas rokas.

Cudweed 


Dzelzs Vilks-Rīts

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru