mazās sarunās, lielos vārdos un pieskārienos slēpjas mūsu domas. viņas nezin to, kā būt vai to, kā nebūt. viņas ir. neizbēgamas, asas un naivas. daudz patiesības un tik pat daudz nepateiktā. par daudz patiesības un par maz nepateiktā. kaut es būtu tevi klausījusi un klusējusi. vai miegs nav labākā saruna? tavas rokas stingri tur manu vidukli. tik ļoti es nevaru paelpot. tik ļoti man gribas, lai tu nekad nelaid mani vaļā. skābekļa trūkums padara manas sajutas trulas. tikai stiklains acu skaties un vāja elpa. tik ļoti viegli. tā aizmigt un nepamosties.
no rīta ierokos vakardienas morālajā miskastē un cenšos to izberzt. sanāk labi. lepojos ar sevi. putu kārta uz manām rokām saka, ka jābeidz. dvēseli neizmazgāsi. vajadzēja domāt, nevis just. turēt muti ciet un rokas kabatās. noskatīties kā aizet tie brīži, kuru dēļ pamosties.
tiešām?
