Ziemassvētku naktī Tev ir atļauts vēlēties mazliet vairāk. Tev ir atļauts sapņot un noticēt mazliet vairāk. Ļaut, lai visas sajūtas eksplodē harmoniskā sprādzienā virs mūsu galvām. Un, lai tie mazie, krītošie brīnumi lido tieši sirdīs. Dzirksteles, kas mazas, taču apņēmīgas. Spēj iedegt vairāk kā sērkociņu kastīte. Nezaudēt ticību sev un citiem. Uzticēties un saprast, ka mēs esam daudzi un visiem ir kādreiz ļauts lidot. Tikai kādam mazāk un, kādam vairāk. Es ļauju TEV lidot. Gluži kā tikko aizdegtai laternai pa vējam, tieši iekšā tumšajās nakts debesīs. Un tu vairs nekad nebūsi tāda pati, nekad. Tikai žēl, ka es vēl neesmu izlēmusi kāda Tu būsi...
pirmdiena, 2012. gada 24. decembris
otrdiena, 2012. gada 18. decembris
my darkest movements
Sēžu, gaidu, kļūstu nepacietīga. Sirds ritms paātrina tempu.
Taču nekas nenotiek. Jau kārtējo vakaru es cītīgi skatos tavā pikseļu veidotajā
attēlā un ceru, ka tu kādreiz atcerēsies mani. Bet nekas nenotiek. Es nezinu
cik vakariem vēl manas pacietīgās gaidīšanas pietiks. Es nezinu, cik reizes man
būs jāsabrūk bezspēkā, lai atkal celtos un cītīgi turpinātu darīt iesākto. Ir
nepareizi kādu gribēt tik ļoti, ka nevar dabūt. Tā gribēšana ir tik egoistiska,
ka paliek slikti. Man ir slikti. Tev arī ir slikti? Nē, man ir auksti. Ļoti,
tik ļoti.
"Don't talk to strangers, don't walk it to the danger. "
Abonēt:
Komentāri (Atom)