Decembris.Auksts Decembris. Pūš vējš bez virziena. Gluži kā es. Ne no Ziemeļiem vai Rietumiem, bet tieši sejā. Liekot nosalt un izsalt līdz pat pēdējam kauliņam, šķiedriņai, šūniņai. Tādi nosaluši mēs visi steidzamies. Skrienam, braucam un cenšamies nepazust pirmssvētku nekārtībā. Tajā milzīgajā juceklī, kurš nogurdina, liekot smaidīt pārdevējām, pretīmnācējiem un līdz spēku izsīkumam bezjēdzīgi staigāt pa veikaliem meklējot dāvanas. Gribētos, atkal kaut ko gribētos. Bet šoreiz to, lai kāds paņemtu aiz rokas un izvestu ārā no aukstā vēja, dāvanām, veikaliem un Decembra. Kaut uz stundu nokļūt kādā vietā, kas solītu brīnumus, prieku. Kādā vietā, kura liktu aizmirsties un izbaudīt vienu vienīgu mirkli pilnīgas laimes. Lūdzu. Tas būtu mans Ziemassvētku brīnums. Viens mazs brīnumiņš, mirklis, kad aizvērt acis un sajusties patiesi laimīgai. Tas taču ir tik maz. Es gaidīšu! Tev vēl ir laiks atnākt! Nekavējies.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru