Neviens nezina, kur esmu es. Neviens arī nezina to, kur ir viņš pats.
Tu varbūt zini, bet es tiešām nezinu. Šodiena ir tā diena, kad es nezinu. Nezinu to, kur būt vai nebūt. Un vai esmu šeit vai kaut kur citur. Vienīgais, ko saprotu, ir tas, ka ESMU.
Dzīve dažreiz liekas sarežģīta. Jeb nē? Cilvēki paši visu sarežģī. Saredz mazos sīkumus un padara tos lielus un nozīmīgus, lai gan tā nemaz nav. Mēs redzam to, ko gribam redzēt. Pataisam vēlamo par esošo. Beigās saprotam, ka nekas jau nav un tad liekas-dzīve ir sarežģīta, grūta. Atkal neesam dabūjuši to, ko gribējām un dzīve beigusies. Bet viss taču ir tieši tā, kā tam ir jābūt. Dzīve nav grūta, dzīve ir pareiza.
Es nedabūju to, ko gribēju, bet varbūt tieši tāpēc, ka tas man nebija vajadzīgs. Visas garām palaistās iespējas nonāk savā vietā-nekur. Un tā tam ir jābūt, jo tas ir vienīgais veids kā kādam kaut ko iemācīt. Kļūdas, neveiksmes ir visvērtīgākas, jo māca kā būt labākiem. Māca būt gataviem tam brīdim, kurš būs svarīgāks par iepriekšējo reizi. Jo šoreiz tu ar smaidu sejā zināsi kā rīkoties un kļūdu nebūs. Viss saies, jo viss vienmēr saiet!
Es esmu, dzīve ir pareiza un viss vienmēr saiet.
Sliktu dienu nav. Nav arī problēmu. Mums tikai ir jāmaina veids kā skatamies uz notiekošo.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru