piektdiena, 2010. gada 10. septembris

resistance

He. Mans otrais ieraksts. Un šoreiz veltīts tam, kas vienmēr ir mani pārsteidzis. Tā ir īpašība vai tieksme, nezinu kā to definēt, taču ir tā, ka mums-cilvēkiem vienmēr ir vajadzīgs tas, ko nevaram dabūt. Un šeit ir runa ne tikai par lietām, bet arī par konkrētām personām-cilvēkiem. To esmu novērojusi gan sevī, gan citos. Un pats dīvainākais ir tas, ka tajā brīdi, kad šis šķietami neiegūstamais ir dabūts, tas vairs nav vajadzīgs. Tas ir tāpat kā ar kurpēm. Tev ir tā sajūta, ka vajag jaunas, tu nomokies, lai atrastu tieši tādas kā gribi un beigās tās izrādās nepraktiskas, neērtas un nostāv skapī līdz pat vecumdienām.., Tā laikam ir ar visu. Cilvēkiem evolūcijas gaitā nav izzudis tas medīšanas instinkts, tieksme iegūt labāko un to nepaturēt. Bieži kaķis noķer peli tikai lai paspēlētos, tāpat ir ar cilvēkiem. (:

***Kāpēc nostāties pret kaislībām? Vai tās nav labākais no
pasaulē esošā? Vai no tām nerodas varonība, entuazisms,
dzeja, mūzika, māksla - vārdu sakot, viss?



Cudweed

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru