Atlantis

Ziemassvētku naktī Tev ir atļauts vēlēties mazliet vairāk. Tev ir atļauts sapņot un noticēt mazliet vairāk. Ļaut, lai visas sajūtas eksplodē harmoniskā sprādzienā virs mūsu galvām. Un, lai tie mazie, krītošie brīnumi lido tieši sirdīs. Dzirksteles, kas mazas, taču apņēmīgas. Spēj iedegt vairāk kā sērkociņu kastīte. Nezaudēt ticību sev un citiem. Uzticēties un saprast, ka mēs esam daudzi un visiem ir kādreiz ļauts lidot. Tikai kādam mazāk un, kādam vairāk. Es ļauju TEV lidot. Gluži kā tikko aizdegtai laternai pa vējam, tieši iekšā tumšajās nakts debesīs. Un tu vairs nekad nebūsi tāda pati, nekad. Tikai žēl, ka es vēl neesmu izlēmusi kāda Tu būsi...

Cudweed

my darkest movements

Sēžu, gaidu, kļūstu nepacietīga. Sirds ritms paātrina tempu. Taču nekas nenotiek. Jau kārtējo vakaru es cītīgi skatos tavā pikseļu veidotajā attēlā un ceru, ka tu kādreiz atcerēsies mani. Bet nekas nenotiek. Es nezinu cik vakariem vēl manas pacietīgās gaidīšanas pietiks. Es nezinu, cik reizes man būs jāsabrūk bezspēkā, lai atkal celtos un cītīgi turpinātu darīt iesākto. Ir nepareizi kādu gribēt tik ļoti, ka nevar dabūt. Tā gribēšana ir tik egoistiska, ka paliek slikti. Man ir slikti. Tev arī ir slikti? Nē, man ir auksti. Ļoti, tik ļoti.

"Don't talk to strangers, don't walk it to the danger. "

Cudweed

Decembris.Auksts Decembris. Pūš vējš bez virziena. Gluži kā es. Ne no Ziemeļiem vai Rietumiem, bet tieši sejā. Liekot nosalt un izsalt līdz pat pēdējam kauliņam, šķiedriņai, šūniņai. Tādi nosaluši mēs visi steidzamies. Skrienam, braucam un cenšamies nepazust pirmssvētku nekārtībā. Tajā milzīgajā juceklī, kurš nogurdina, liekot smaidīt pārdevējām, pretīmnācējiem un līdz spēku izsīkumam bezjēdzīgi staigāt pa veikaliem meklējot dāvanas.  Gribētos, atkal kaut ko gribētos. Bet šoreiz to, lai kāds paņemtu aiz rokas un izvestu ārā no aukstā vēja, dāvanām, veikaliem un Decembra. Kaut uz stundu nokļūt kādā vietā, kas solītu brīnumus, prieku. Kādā vietā, kura liktu aizmirsties un izbaudīt vienu vienīgu mirkli pilnīgas laimes. Lūdzu. Tas būtu mans Ziemassvētku brīnums. Viens mazs brīnumiņš, mirklis, kad aizvērt acis un sajusties patiesi laimīgai. Tas taču ir tik maz. Es gaidīšu! Tev vēl ir laiks atnākt! Nekavējies.

Cudweed

good old memories

Mērķtiecība. Motivācija. Radošums. Kas Tevi šodien virza? Kas Tevi šodien rauj atpakaļ? Es nesaprotu, kapēc šodien atkal ir tā sajūta, kad mākoņi par smagu un zāles zaļums par asu. Mazie sapņi, kas uzvirmo mirkļa iespaidā. Tie ir tie, kuri vispatiesākie un spontānākie. Šie sapņi ātri iemieso visas vajadzības un uzskicē ideālo variantu. Vienā brīdī zaļums kļūst ikdienišķs un mākoņi iegūst ierasto augstumu. Mazais sabrūk un ir tik viegli. Nav jāiznieko laiks. Nav lieki jāsapņo. Šoreiz var tikai atcerēties, pasmaidīt un nenožēlot to, kas bijis. Jo tas, kas ir bijis, nav Tev atņemams. Vislabākās emocijas, spontānākie lēmumi un skaļākie smiekli, kuri atbalsojas visās smilgās. Tās lēni noliec savas piebriedušās vālītes un lūdz, lai labais nekad nebeigtos. Ļauj lietum aiskalot visu, kas ir nožēlošanas vērts, un atstāt Tev tikai to, kas patiesi spēj likt smaidīt.

šodien iznāca The XX-Coexist. Perrrrfekts


Cudweed

art of almost

īstais laiks.īstā vieta. Tur atrodoties visi kļūst laimīgi un tieši tādi, kādiem viņiem ir jābūt. Varoņi un leģendas paši sev. Mīti par pazaudēto un atkal atrasto laimīgo mirkli un vienīgo cilvēku. Sapņu piepildīšanās. Un tam visam vajag tikai ĪSTO mirkli. To mazo grūdienu, kas izstumj Tevi ārā no ikdienas komforta. No rutīnas, kuru Tu pat neredzi. Atver acis un ej projām, atstājot visu aiz sevis. Ņemot tikai jauno. Pirmais, kam ķersies klāt varbūt nebūs īstais, taču Tu vismaz zināsi, kuru neņemt nākamajā reizē. 

īstās vietas, laika un cilvēku meklējumos

cudweed

stundas

mazās sarunās, lielos vārdos un pieskārienos slēpjas mūsu domas. viņas nezin to, kā būt vai to, kā nebūt. viņas ir. neizbēgamas, asas un naivas. daudz patiesības un tik pat daudz nepateiktā. par daudz patiesības un par maz nepateiktā. kaut es būtu tevi klausījusi un klusējusi. vai miegs nav labākā saruna? tavas rokas stingri tur manu vidukli. tik ļoti es nevaru paelpot. tik ļoti man gribas, lai tu nekad nelaid mani vaļā. skābekļa trūkums padara manas sajutas trulas. tikai stiklains acu skaties un vāja elpa. tik ļoti viegli. tā aizmigt un nepamosties.

no rīta ierokos vakardienas morālajā miskastē un cenšos to izberzt. sanāk labi. lepojos ar sevi. putu kārta uz manām rokām saka, ka jābeidz. dvēseli neizmazgāsi. vajadzēja domāt, nevis just. turēt muti ciet un rokas kabatās. noskatīties kā aizet tie brīži, kuru dēļ pamosties.

tiešām?

no regrets

pēdas

maziem, gausiem soļiem tu nāci un skatījies tik ļoti, ka palika bail. dziļas, tumši zilas acis dedzināja manus piesarkušos vaigus un urbās manās domu velvēs. man nebija nekas, ko dot pretīm. man nebija ar ko cīnīties pret šo skaistumu. man bija tikai manas neizteiksmīgi pelēkās acis un piesarkušie vaigi. novērsos. tas varbūt nepalīdz uzvarēt, bet ir vieglāk. 

tavi mazie soļi ir pārsteidzoši ātri. tu nekusties, bet ainava mainās. arī domas mainās. tu jau esi klāt. ieurbis savus kaulainos pirkstus manā aukstajā rokā. es gribu lai tu klusē, bet tu nikni izkliedz vienīgos vārdus, kurus mēs jebkad bijām, būsim un esam pārmijuši - "Pavācies nost no ceļa! Es netieku garām." tad es sabijos un atbrīvoju vietu uz ietves. laikam nav pieklājīgi stāvēt te, pa vidu un nekustēties. cilvēki steidzās. pat tie, ar zilajiem acu spoguļiem.

cudweed

50x5

Sirdsapziņa. Mazā, gruzošā sajūta. Atmiņas, kas sāpīgi nes līdzi kļūdas. Un bez labojumiem. Tā sameklē sakritības ikdienā un atkal ir klāt. Izmisums, kliedzieni un tukšas idejas, kā laboties. Bet labojumu nav. Tie nevar būt. Šoreiz ir laiks teikt - nevar. Bet laiks dziedē visu. Nedēļa, mēnesis, ilgāk? Tas atkarīgs no Tevis!

Cudweed